15 populārākie Monero mīti un bažas atspēkotas

Neviena kriptovalūta nav bez trūkumiem, un Monero nav izņēmums. Kopiena pat ir izveidojuši YouTube sēriju, kas aptver Monero privātuma trūkumus no tehnoloģiskā viedokļa.

Tomēr pret Monero ir izplatīta arī kritika, kas ir vai nu novecojusi, vai nepareiza, savukārt citi sniedz ļoti šauru skatījumu uz attiecīgo problēmu. Šajā rakstā mēs ceram noskaidrot patiesību par izteikto kritiku.

Tā ir izplatīta kritika par Monero, kas liek daudziem tai iet ar plašu līkumu, un šī ir tā, kur sabiedrības reakcija nav tik niecīga, kā tikai nepareiza pieņēmuma labošana.

Realitāte ir tāda, ka mēs kā kopiena vēl nezinām, kāda būs regulatīvā reakcija uz kaut ko līdzīgu Monero. Mēs zinām, ka kriptovalūtas kopumā ir daudzu valsts aģentūru radaros, un mums ir pamats uzskatīt, ka ar Monero tas ir īpaši izteikti iepriekš minēto iemeslu dēļ, taču līdz šim atsevišķas valdības ir veikušas tikai dažas darbības saistībā ar Monero tiešu aizliegšanu.

Pat ja tā ir, Monero kopiena ir apņēmusies cīnīties par labu. Mēs uzskatām, ka finanšu privātums ir būtisks brīvībai, un ikvienam ir jābūt iespējai veikt darījumus privāti bez valdībām, korporācijām vai kāda cita jūs izspiegojot.

Tomēr varam būt droši, ka savulaik Bitcoin bija tieši tāda pati reputācija kā Monero tagad. Tika uzskatīts, ka tā ir noziedzīga valūta, un tā ir pilnīgi privāta un anonīma, taču lēnām, laika gaitā sabiedrība sāka pieņemt Bitcoin neatkarīgi no tā.

Tagad varētu iebilst, ka Bitcoin reputācija mainījās, jo cilvēki saprata, ka tas tiešām nav privāts vai anonīms, taču tā nav taisnība. Uzskats, ka Bitcoin ir pilnībā privāts un to nevar izsekot, joprojām ir izplatīts ne tikai plašākā sabiedrībā, bet arī starp tiem, kas regulē nozari. Šie cilvēki joprojām uzskata, ka tas ir privāts, tāpēc viņi būtībā uzskata, ka tas ir tas, kas patiesībā ir Monero. Un tomēr mēs ātri virzāmies uz pasauli, kurā sabiedrība, uzņēmumi un pārvaldes iestādes to pieņem. Tas liecina, ka, dodot pietiekami daudz laika, Monero varētu redzēt to pašu pieņemšanu.

Monero patiešām ir mazāk maka iespēju nekā daudzām citām monētām. Tas ir tāpēc, ka Monero tika izstrādāts no paša sākuma. Tas atrodas pavisam citā kodu bāzē nekā Bitcoin. Tas nozīmē, ka Monero nevar vienkārši izmantot Bitcoin pamata maku vai citus Bitcoin makus, kā to dara lielākā daļa monētu, un izmantot esošās infrastruktūras priekšrocības. Kā arī tas nozīmē, ka Monero nav tik vienkārši pievienojams trešo pušu makiem, piemēram, Exodus.

Un tomēr lēnām, bet noteikti Monero sāk parādīties visu veidu maki. Daudzus gadus bija meme, ka Monero nav GUI un mobilā maka atbalsta, taču tagad nekas nevar būt tālāk no patiesības. Ir maki, kas īpaši paredzēti Monero, piemēram, Monerujo operētājsistēmai Android un Cake Wallet gan iOS, gan Android, kā arī jauni maki, piemēram, Wookey, Exa Wallet un citi. Turklāt trešo pušu maki sāk pievienot Monero, lai gan lēnāk, tostarp Exodus un Guarda, un mēs sagaidām, ka šī tendence turpināsies, laikam ejot un Monero kodu bāzei nobriestot.

Šī kritika arī ir nedaudz sarežģīta. Jāatzīst, ka dažās jomās Monero patiešām ir grūtāk lietojams nekā Bitcoin. Piemēri tam ir garākā adrese, un sinhronizācija aizņem ilgāku laiku, pat izmantojot light maku, jo maks nevar vienkārši pārbaudīt blokķēdi, neskenējot katru izvadi, lai noskaidrotu, vai tā pieder attiecīgajam kontam.

Tas nozīmē, ka Monero daudzos veidos balstās uz kriptovalūtas lietošanas pieredzi, ja ne tieši uzlabo to, jo īpaši attiecībā uz privātumu.

Mēs aicinām lasīt rakstus par darbībām, ko Bitcoineri iesaka privātuma saglabāšanai. Saraksts ir garš, mulsinošs, to ir grūti izpildīt perfekti, un bieži vien kļūdas sekas ir privātuma zaudēšana. Viens piemērs tam ir ieteikums sajaukt savu Bitcoin, taču pēc sajaukšanas procesa, ja iegūtie rezultāti tiek apvienoti vai kā citādi pārvietoti vienā makā, sajaukšana varēja būt veltīga, jo izvadu izsekošana nodrošina augstu savienojamību. Vēl viens piemērs ir fakts, ka daudzi iesaka iegūt savu Bitcoin, ja vēlaties, lai izvades izcelsme paliktu pilnīgi neskaidra. Tas ir smieklīgi pašreizējā mainošanas ekosistēmā.

Izmantojot Monero, šis detalizētais saraksts ir pilnībā izzudis. Katrs Monero pārskaitījums katru reizi saglabā augstu privātuma līmeni, lietotājam neko nedarot un arī neizmantojot ārēju programmatūru. Kamēr Bitcoin apgrūtina privātuma nodrošināšanu visiem, izņemot vispieredzējušāko lietotāju, Monero apgrūtina tā nenodrošināšanu ikvienam un vienmēr. Runājot par kompromisiem, mēs domājam, ka garākas adreses un sinhronizācijas laiks ir vairāk nekā tā vērts.

Un pat pēc tam, kad apspriests viss iepriekš minētais, fakts paliek fakts, ka lietotāja pieredze laika gaitā bieži kļūst labāka, un Monero nav izņēmums. Valūtas UX pēc dažiem gadiem var ievērojami uzlaboties, taču tās pamatus ir daudz grūtāk mainīt.

Šī ir visbiežāk izteiktā kritika saistībā ar Bitcoin. Ko darīt, ja Bitcoin pieņems privātuma tehnoloģijas, kas nodrošina atbilstošu privātumu? Kāds būtu Monero pielietojums?

Realitāte ir tāda, ka mēs neredzam, ka Bitcoin jebkad pirmajā slānī veidotu privātumu. Labākajā gadījumā tas būtu otrajā slānī vai caur noteiktiem makiem, piemēram, Samourai un Wasabi. Tas nozīmē, ka privātums ir izvēles kārtā, un pētījumi liecina, ka tas vienmēr ir zemāks par privātumu, kas ir ieslēgts pēc noklusējuma. Pat ja šo tehnoloģiju pieņemtu būtiska Bitcoin lietotāju daļa (ko jau ir grūti iztēloties), privātums būtu zemāks.

Lai gan izvēles privātuma trūkumi būtu pietiekami lieli, lai izveidotu savu rakstu, mēs šeit vēlamies sniegt vienkāršu piemēru. No tehnoloģiskā viedokļa privātums ir slēpšanās pūlī. Jo lielāks un viendabīgāks pūlis, jo labāks ir indivīda privātums. Un otrādi, ja pulks ir mazs vai liels, bet katrs valkā atšķirīgu, unikālu apģērbu, būtu vieglāk identificēt personu.

Tas nozīmē, ka, tā kā Bitcoin liek cilvēkiem veikt papildu pasākumus, lai būtu daļa no šī pūļa, daudzi to nedarīs, un tie, kas to dara, var to darīt slikti. Gala rezultāts ir neliels pūlis, un ir daudz vieglāk identificēt atsevišķas izvades. Bet kļūst sliktāk. Papildus tam, ka pūlis ir mazs, katrs indivīds ir vairāk vai mazāk unikāls atkarībā no izvēlētā privātuma protokola. Daži varētu izvēlēties Samourai, kam ir viens sajaukšanas veids, savukārt citi var izvēlēties Wasabi, kuram ir cits, un saraksts turpināsies. Tas galu galā noved pie katra pārskaitījuma unikālajām īpašībām. Kopā ar mazo pūli privātums ir diezgan vājš.

Salīdzināsim iepriekš minēto ar Monero, kas nodrošina privātumu protokola līmenī. Tas nozīmē, ka visi pēc noklusējuma ir daļa no pūļa un visi izmanto vienu un to pašu privātumu (to, ko nosaka protokols). Pūlis ir gan liels, gan viendabīgs, tādējādi nodrošinot daudz spēcīgāku privātumu.

Bet spersim soli atpakaļ un sekosim hipotēzei, kur Bitcoin kaut kādā veidā patiešām piešķir privātumu pamata slānim. Tas ir stabils, ieslēgts pēc noklusējuma un obligāts. Kāda būtu vajadzība pēc Monero?

Dažiem tādas nebūtu, un to varētu būt pārsteidzoši dzirdēt, taču daudziem no mums, Monero cilvēkiem, tas būtu vienalga. Viss, ko mēs vēlamies, ir privātumu saglabājošs, aizstājams veids, kā indivīdiem visā pasaulē veikt darījumus savā starpā, un, ja Bitcoin brīnumainā kārtā dara to tādā veidā, kas faktiski aizsargā privātumu, izmantojot obligātu bāzes slāņa tehnoloģiju, tad daudzi no mums labprāt pārslēgtos. Veiksmi, lai tas notiktu.

Tomēr Monero piedāvā daudzas funkcijas, kas pārsniedz privātumu, ko Bitcoin nepiedāvā. Dinamiskais bloka izmērs, ko nodrošina astes emisija, atšķirīga kodu bāze, zemu maksu politika, atšķirīga eliptiskā līkne un daudz kas cits. Jo īpaši šeit ir jāizceļ dinamiskais bloka lielums, jo tas nodrošina teorētiski neierobežotu pārskaitījumu caurlaidspēju, tikai krātuvei un joslas platumam esot sastrēgumu punktiem. Īsāk sakot, teorētiskais Bitcoin ar privātumu vienkārši nepiedāvā visu, ko dara Monero.

Pēdējo reizi pārslēdzot pārnesumus šim jautājumam, retāk šis arguments tiek attiecināts uz tehnoloģijām, piemēram, Ethereum, kam gudrajā līgumā izveidots zk-SNARKS. Tomēr te galvenās ķēdes pamata slānī atkal nav noteikts obligāts privātums, tāpēc anonimitātes kopas būs diezgan mazas un ar apšaubāmu spēju adekvāti aizsargāt privātumu. Lai iegūtu citus salīdzinājumus, lūdzu, skatiet mūsu rakstu, kurā Monero tiek salīdzināts ar citām galvenajām privātuma monētām.

Vairs ne! Pateicoties brīnišķīgajai Bulletproofs tehnoloģijai, kas tika pievienota 2018. gada oktobrī, pārskaitījumu apmēri ir krasi samazināti (par vairāk nekā 80%), kas izraisa pārskaitījumu maksu samazināšanos līdzīgā apmērā. Raksta tapšanas laikā Monero apstrādes izmaksas par vienu baitu ir zemākas nekā Bitcoin, un turpmāka tehnoloģijas optimizācija tās vēl vairāk samazina.

Šīs optimizācijas ir dažādas un biežas. Viens piemērs ir gudra optimizācija pašās Bulletproofs sistēmās, samazinot gan aprēķiniem, gan verifikācijai nepieciešamo matemātiku, dažkārt pat par 25%.

Turklāt tiek izstrādātas jaunas, aizraujošas gredzenveida parakstu shēmas, piemēram, CLSAG, kas aizstās pašreizējo MLSAG shēmu un vēl vairāk samazinās visa darījuma apjomu par 25-35%. Papildus tam ir vēl jaunākas, progresīvākas tehnoloģijas ar pilnīgi atšķirīgām pierādīšanas sistēmām, kurām ir potenciāls saglabāt pašreizējos pārskaitījumu izmērus, bet kur gredzenu izmērs pārsniedz simtu. Piemēri ir Triptich, Arcturus un Lelantus, kas visas ir mazākas un efektīvākas par pašreizējām shēmām.

2017.–2018. gada laikmetā Monero kopiena apņēmās nepieļaut ASIC. Tas tika darīts, nepārtraukti ik pēc sešiem mēnešiem pārejot uz jaunu Proof of Work algoritmu, kas neļautu ASIC pārņemt tīklu. Printera analoģijā mūsu rakstā par Monero mainošanu ir izskaidrots, kā tas darbojas.

Vairums cilvēku nezina, ka Monero atzari nesākās tāpēc, ka tika mainīts Proof of Work. Monero arī pirms tam ik pēc sešiem mēnešiem ir bijuši atzarojumi, atskatoties līdz pat 2015. gadam. Kāpēc vispār tiek veidoti atzari? Pajautājiet jebkurai personai, kas strādā ar privātumu, un viņi jums pateiks, ka privātums ir bruņošanās sacensības. Viena puse nodrošina labu privātumu, otra izstrādā rīkus, kas var izjaukt minēto privātumu, liekot pirmajai pusei izstrādāt spēcīgāku tehnoloģiju, un cikls turpinās un turpinās.

Svarīgs piemērs pirms-PoW maiņas atzariem ir RingCT iekļaušana 2017. gadā, neapšaubāmi lielākās Monero izmaiņas, kas jebkad ir palielinājušas Monero privātumu daudzkārt. Mēs vienkārši domājam, ka ir pāragri akmenī iekalt protokolu, jo īpaši, ja tiek izstrādātas aizraujošas jaunas privātuma tehnoloģijas, piemēram, Triptych un Lelantus. Tomēr mēs smagi strādājam, lai nodrošinātu, ka mūsu attīstība, pētniecība un citas darbības ir pēc iespējas decentralizētas. Mums ir raksts, kas aptver arī šo tēmu, tāpēc noteikti apskatiet to.

Īsumā, decentralizētajai izstrādes komandai ir pārāk grūti un nogurdinoši ievērotu šo grafiku, un tā vēlas pāriet uz atzaru ik pēc deviņiem mēnešiem vai pat ik gadu. Kopiena uzskata, ka ar tādiem sasniegumiem kā Triptych un Arcturus mēs tuvojamies tam, kas būtu patiesi stabils privātums ar dažiem vājiem punktiem, kā rezultātā nebūs nepieciešamības pēc aktīvas, protokolu mainošas attīstības. Un Proof of Work ziņā vairāki kopienas locekļi izveidoja RandomX kā pēdējo gājienu, lai ASIC nebūtu iespējams tīklā. Rakstīšanas laikā mēs joprojām esam šī eksperimenta vidū un vēl nav redzams, vai tas būs veiksmīgs ilgtermiņā, taču ir sasniegts viens no vēlamajiem rezultātiem un vēl viens iemesls atzarojumam ir noņemts, ļaujot lēnāku sazarošanas grafiku.

Šī nav un nekad nav bijusi Riccardo “fluffypony” Spagni monēta. Viņam pat neizdevās. To sāka pseidonīms, kas pazīstams kā thankful_for_today, un par to ir ļoti interesants stāsts citai reizei. Fluffypony ieguva atpazīstamību gan kā galvenās komandas loceklis/vadošais uzturētājs, jo viņš veltīja daudz laika un resursu, lai palīdzētu monētai augt, gan ceļojot un uzstājoties konferencēs. Apvienojot šīs divas lietas, viņš kļuva par sava veida neoficiālu Monero seju un parasti bija vārti, caur kuriem cilvēki mūs atrada. Sakarā ar šausmīgo CEO kultūru, kas bija plaši izplatīta kriptovalūtu jomā, viņi pieņēma, ka viņš ir Monero dibinātājs un vadītājs, un nekas no tā nav patiesi.

Mūsdienās fluffypony joprojām ir galvenās komandas daļa, taču vairs nav galvenais kodu bāzes uzturētājs un ir atsācis strādāt pie saviem personīgajiem projektiem. Monero turpina attīstīties bez problēmām.

Tas ir neapstrīdams fakts, un par to nevar diskutēt. moneromooo ir labi zināms Monero kopienas loceklis. Tik daudz, ka kopiena piesaistīja līdzekļus, izmantojot mūsu kopfinansēšanas platformu — Kopienas Kopfinansēšanas Sistēmu (CCS), lai viņš varētu pilnu slodzi strādāt Monero. Jauni darba priekšlikumi tiek iesniegti katru ceturksni, tāpēc, ja kopiena kādreiz nav apmierināta ar paveikto darbu, tai vienkārši nav jāfinansē viņa nākamais priekšlikums.

Kā var iedomāties, strādājot Monero pilnā slodzē, nevis brīvprātīgā darba rezultātā, tiks uzkrāts liels darba apjoms. Tā kā Monero nebija iepriekšējas mainošanas, ICO, un tas nesaņem dibinātāja atlīdzību, mums nav pilnas slodzes inženieru, kas strādātu pie projekta. Cilvēki dod savu ieguldījumu, kad vien var, un vienkārši nav iespējams sagaidīt, ka šis ieguldījums atsver pilna laika strādnieku.

Tomēr joprojām ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu pārbaudes un līdzsvaru. Galvenās komandas loceklis joprojām apvieno kodu pēc pārskatīšanas, tāpēc tas nav gadījums, kad persona gan izveido, gan integrē kodu, tādējādi apejot jebkādu pārraudzību, kas nepieciešama, lai konstatētu rupju kļūdu vai ļaunprātīgu nolūku.

Viena izplatīta sūdzība par lielāko daļu kriptovalūtu, kas ir mazākas par Bitcoin, ir tas, ka teorētiski ir viegli tām uzbrukt 51%. Patiešām, vairākām mazām monētām, piemēram, Vertcoin, vairākas reizes tika veiksmīgi uzbrukts ar 51% paņēmienu.

Lielākā daļa no šīm bažām rodas vietnē https://www.crypto51.app/, kurā norādīts, cik izmaksātu hashrate noma no NiceHash — platformas, kas iznomā mainošanas aparatūru mākoņu ieguvei. Savulaik šajā vietnē tika uzskaitīts uzbrukums Monero, kas izmaksāja aptuveni 6300 USD par vienu stundu. Lai gan šī cena daudziem no mums var likt vīpsnāt, turīgs uzņēmums vai privātpersona var veikt ilgstošu uzbrukumu tīklam.

Par laimi, tā vairs nav. Cītīgs lasītājs redzēs, ka vietne ir izņēmusi Monero no viņu lietojumprogrammas RandomX iekļaušanas dēļ. Lasītājs vēlreiz tiek mudināts izlasīt mūsu rakstu par RandomX, lai iegūtu sīkāku informāciju, taču tā kā algoritms ir draudzīgs CPU, uzņēmumi kā NiceHash vairs nevar vienkārši iegādāties Monero paredzētus ASIC, lai tos iznomātu ikvienam, kas ir gatavs tos īrēt. Tagad tiem ir jākonkurē ar CPU, kas ir daudz izplatītāki un vieglāk iegūstami.

Nav aprēķinātas precīzas aparatūras izmaksas 51% uzbrukumam Monero tīklam, un tās nav tik viegli aprēķināt kā citās monētās ar ASIC.

Divi mainošanas nozares lielākie biedi ir ASIC un bottīkli, un attālināšanās no viena noteikti nozīmē tuvināšanos otram. Ja Monero ieguvei ir nepieciešams CPU, hakeri teorētiski var pārņemt kontroli pār daudziem simtiem, ja ne tūkstošiem ievainojamu datoru un piespiest tos iegūt Monero savā vārdā, neko nemaksājot un izkonkurējot tos, kuru mājsaimniecībās ir tikai pāris datoru.

Pirmais atspēkojums šim argumentam ir par pašiem bottīklu īpašniekiem. Lai gan mēs neatbalstām citu datoru uzlaušanu, šķēršļi piekļuvei bottīkla iegūšanai un darbībai ir daudz zemāki nekā ASIC. Nepieciešama programmatūra — bieži vien diezgan brīvi pieejama un atvērtā koda —, kā arī laiks un gudrība, lai atklātu neaizsargātus datorus. Otram ir nepieciešams neticami liels kapitāls un piekļuve ražošanai. Vienu var izdarīt puika mājas pagrabā, bet otru tikai ārkārtīgi turīgie. Tas liek mums secināt, ka, ja piepildīsies maineru ļaunākās bailes, paši bottīkli būtu decentralizētāki nekā ASIC.

Tomēr Monero kopiena ir pārliecināta, ka šī problēma ir pārspīlēta. RandomX inženieri apzināti izstrādāja protokolu tā, lai darbam būtu nepieciešama 2 GB RAM atmiņa. Citiem vārdiem sakot, daudziem maziem, ievainojamiem virtuālajiem privātajiem serveriem (VPS) vienkārši nebūs ietilpības, un, ja tā būtu, izmantoto resursu pieaugums būtu ļoti pamanāms sistēmas administratoram, kas novedīs pie tūlītējas izmeklēšanas. Citiem vārdiem sakot, tas nevar darboties klusi fonā kā kompromitēti datori, kas piedalās DDOS uzbrukumā, vai klusi smeļas paroles. Kad maineris ir ieslēgts, visi to zina.

Tas samazina to datoru skaitu, kurus bottīkls varētu veiksmīgi kompromitēt, līdz tiem, kas ir ļoti tehnoloģiski nespējīgi vai nekad netiek pārbaudīti. Tā nav pārpilnība neaizsargātu datoru, kā šī argumenta atbalstītāji uzskata.

Šī kritika nāk no reālās pasaules. Personu grupa, kas sabiedrībai nav zināma, atzaroja Monero un izveidoja savu monētu: MoneroV. Tā kā tas bija ķēdes atzars, personas varēja pieprasīt līdzvērtīgu MoneroV summu, kāda tām bija Monero, t.i., ja jums bija 100 Monero, jūs varētu izmantot to pašu sēklu MoneroV makā, lai iegūtu 100 MoneroV.

Tas izraisīja pārsteidzošas un negaidītas sekas: privātuma zaudēšanu. Lai to izskaidrotu, mēs sniegsim piemēru. Ja es izdomāju skaitli, kas tev ir jāuzmin, bet es tev dodu trīs skaitļus, no kuriem tikai viens ir pareizs, tu nezināsi, kura ir pareizā atbilde. Pieņemsim, ka es jums saku skaitļus 88, 25 un 19. Tomēr jūs esat gudrs un palūdzat man vēl vienu trīs skaitļu kopu, taču vienam no tiem joprojām ir jābūt pareizajam skaitlim. Es dodu jums 54, 88 un 92. Jūs redzat, ka skaitlis 88 parādās abās kopās, tāpēc tam ir jābūt pareizam skaitlim, un jums būtu taisnība.

Uzbrukums Monero privātumam darbojas tāpat. Monero paļaujas uz gredzenveida parakstiem, kas tiek apkopoti vietējā makā, lai apslēptu pārskaitījumu izvades. Ja es iztērētu izvadi uz Monero ķēdes ar vienu saliktu gredzenu un to pašu izvadi uz MoneroV ķēdes ar citu saliktu gredzenu, nepārliecinoties, ka gredzens sastāv no tiem pašiem mānekļiem, tad patiesā izvade kļūst acīmredzama, līdzīgi kā skaitlis 88 kļuva skaidrs kā pareizais skaitlis.

Tika piedāvāti vairāki risinājumi, tostarp rīku izveide, lai cilvēki varētu atbildīgi izmantot Monero, Blackball datubāze ar bojātiem rezultātiem un gredzena izmēra palielināšana, taču galu galā neviens no tiem nebija vajadzīgs. MoneroV nekad neguva nekādu atbalstu, un to cilvēku skaits, kuri pieprasīja savas monētas un apdraudēja savu privātumu, bija ļoti neliels.

Jāatzīmē, ka šīs briesmas privātumam NAV no Monero koda atzara, bet gan no ķēdes atzara. Tas nozīmē, ka jebkura monēta, kas izmanto Monero kodu un sākas no nulles ar savu ģenēzes bloku, nepakļaus citu monētu briesmām. Tikai tad, ja monēta atzarotu faktisko blokķēdi no pašreizējās Monero blokķēdes domstarpību dēļ, kas ir līdzīgi Bitcoin/Bitcoin Cash sabrukumam, ķēdes būtu apdraudētas. Tas nozīmētu, ka atzars cīnīsies pret iedibināto kopienu, un tie, kas izvēlēsies nepiedalīties un pieprasīt savas monētas no otras ķēdes, netiktu apdraudēti.

Tomēr mēs uzskatām, ka ir naivi domāt, ka Monero nekad netiks uzbrukts šādā veidā, tāpēc tiek izstrādāti citi risinājumi, lai vai nu palielinātu gredzena izmēru, vai arī pārietu uz citu pierādīšanas shēmu. Daudzi no tiem tika minēti sadaļā “augstas darījumu maksas”.

Monero vēsture ir interesanta, un daudzi var būt pārsteigti, uzzinot, ka tā patiešām sākās kā krāpniecība. Autors, thankful_for_today, visticamāk, bija sadarbojies ar kriptovalūtu grupu, kas izveidoja CryptoNote protokolu, taču viņam bija viltīgi nodomi izkrāpt cilvēkiem naudu, izmantojot to.

Viņu sākotnējie mēģinājumi ar monētām neizdevās, tāpēc viņi izveidoja Monero, lai mēģinātu vēlreiz. Tas atkal neizdevās, jo sabiedrība ātri saprata, ka kaut kas nav kārtībā, un pārņēma monētu. Tomēr viltīgajiem radītājiem bija vēl viens pēdējais triks. Viņi izlaida sabiedrībai apzināti deoptimizētu ieguves programmatūru, paturot optimizēto versiju sev, lai pārspētu citus un nopelnītu daudz naudas no bloka atlīdzības.

Tas kādu laiku izdevās, taču Monero kopiena to ātri noķēra, salaboja, un optimizētais maineris tika atklāts visiem. Kopiena, apzinoties notikušo, izvēlējās monētu neizlaist no jauna, jo bija grūti novērtēt gan to, cik daudz krāpnieki ir iztērējuši, gan to, cik daudz laika un pūļu prasīs atjaunot no nulles. Neskatoties uz grūtībām noskaidrot, cik monētu krāpnieki saņēma, ir zināms arī tas, ka šajā periodā daudzi labticīgi maineri paši neatkarīgi no jauna optimizēja kodu un pārdeva savu peļņu, nodrošinot godīgāku sadali, un ka krāpnieki nebija vienīgie, kas šajā laikā ieguva lielu skaitu monētu. Par vienu šādu gadījumu varat lasīt šeit.

Paskatoties atpakaļ, daži varētu kritizēt lēmumu neizlaist monētu no jauna, un, ja ar šo krāpniecisko izcelsmi pietiek, lai atstumtu no labā darba, ko paveicis Monero, tad nav nekādu argumentu, kas kritiķus ietekmētu. Neatkarīgi no sākotnējās neapmierinātības, ko izraisīja krāpnieciskie radītāji, Monero ir attīstījies un izmantojis savu kopienas intelektu un aizraušanos, lai izveidotu spēcīgu tehnoloģiju. Mūsu pašreizējā galvenā komanda, kā arī iepriekšējie dalībnieki nekļuva bagāti ar negodīgu mainošanu, un, cik mums zināms, neviens, kas bija iesaistīts sākotnējā krāpniecībā, Monero kopienā nav noturējies ilgāk par dažām monētas pastāvēšanas pirmajām nedēļām.

Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Viena no visbiežāk sniegtajām atbildēm ir tāda, ka mēs varam saskaitīt monētu bāzes pārskaitījumus (kad jaunais Monero tiek piešķirts maineriem par bloka atrisināšanu). Šie pārskaitījumi ir caurspīdīgi, un, tos saskaitot, mums vajadzētu iegūt kopējo apgrozībā esošo Monero skaitu.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka, ja notiktu kļūdas, kas palielina Monero daudzumu, pārsniedzot to, ko mēs sagaidām no monētu bāzes pārskaitījumiem, tie notiktu nevis pašu monētu bāzes pārskaitījumos, bet gan parastā pārskaitījumā starp makiem. Tas notiktu tikai vienā no trim veidiem.

Viens - ja kriptogrāfija, kas pierāda, ka pārskaitījumā nav izveidots vai iznīcināts Monero, ir fundamentāli kļūdaina. Otrs - ja stabilās kriptogrāfijas izpildījums (kods) ir kļūdains. Trešais - kļūdu nav, bet datori kļūst pietiekami jaudīgi, lai caursistu mūsu pašreizējās kriptogrāfijas shēmas un radītu viltus pierādījumus.

Šo jautājumu ir visgrūtāk atbildēt, jo mainošanā kopumā ir pastāvīgās svārstības. Faktiski var gadīties, ka pēc šī raksta publicēšanas tas vairs tā var nebūt, un nākamajā dienā tā var atkal būt. Par tehnoloģijām kopumā ir grūti precīzi rakstīt, jo nozare strauji attīstās, un tas jo īpaši attiecas uz mainošanu un hash rate.

Mēs neizvairāmies no jautājuma, neuztraucieties. Atrisināsim to, aplūkojot atšķirību starp aparatūras centralizāciju un baseina centralizāciju.

Fakts, ka Bitcoin mainošanu var veikt tikai ar ļoti specifisku aparatūru, kas nav viegli pieejama, nozīmē, ka labākā aparatūra ir centralizēta ap ražotājiem. Tā kā mainošanas baseina izveide ir mazsvarīga, mēs sagaidām, ka šie ražotāji veidos paši savus mainošanas baseinus, kuros darbojas viņu ASIC, un mēs patiešām redzam, ka tas tā ir ar lielākajiem ASIC ražošanas uzņēmumiem šodien.

Šī problēma nav atrisināma. Centralizētajiem mainošanas baseiniem pieder aparatūra, baseins un hashi, un neviens nevar to mainīt.

Lai gan gala rezultāts ir līdzīgs, baseina centralizācijai ir ļoti atšķirīgi un daudz maināmāki pamati. Tā kā Monero ir vienlīdzīga ieguve, katrs maineris var izvēlēties, uz kurieni virzīt hashus. Bieži izvēlas virzīt uz lielāku baseinu, jo tas nozīmē, ka biežāk būs atrasti bloki nekā mazākā baseinā.

Lai gan ir jāņem vērā, ka tādā gadījumā individuālais atlīdzības apjoms būs mazāks, jo ieguvums tiek dalīts starp daudz vairāk cilvēkiem. Mazākos baseinos blokus atrod retāk, taču katrs maineris saņem lielāku daļu no bloka atlīdzības, un gala rezultāts ir tāds, ka maineri faktiski nopelna līdzvērtīgu naudas summu neatkarīgi no tā, vai viņi atrodas mazākā vai lielākā baseinā, tāpēc mēs mudinām mainerus virzīt hashus uz mazākiem baseiniem, lai vairāk decentralizētu ieguvi.

Taču mēs novirzāmies no tēmas.

Iepriekš sniegtajā decentralizācijas ieteikumā pamanīsit faktu, ka maineriem ir tiesības mainīt baseinus. Jebkurā brīdī, neatkarīgi no tā, vai tas ir labākas izglītības, decentralizācijas aicinājuma vai pieaugošas konkurences dēļ, hashu sadalījums var mainīties atkarībā no tā, vai atsevišķi maineri maina, kur viņi virza savus hashus. To pašu nevar teikt par mainošanu, kas ir centralizēta aparatūras līmenī, jo ASIC ražotājiem nav motivācijas norādīt uz kādu citu baseinu, izņemot viņu pašu, un viņi to nedarīs.

Tātad fakts, ka lielākā daļa Monero hash rate ir koncentrēts pāris baseinos, nav kaut kas tāds, ar ko mēs esam iestrēguši, un tas var būt saistīts ar izglītības trūkumu par mainošanu kopumā. To var novērst, jo problēma nav saknes līmenī, atšķirībā no Bitcoin aparatūras centralizācijas.